Mana laba paziņa Laura, kurai nupat palika piecdesmit viens, nesen pie kafijas tases Valmieras vecpilsētas kafejnīcā parādīja man kādu visai savādu ziņu.
Viņas bijušais vīrs Didzis — tas pats, kurš pirms trim gadiem paziņoja, ka viņam “dzīvē vajag jaunus apvāršņus” un pameta ģimeni pēc divdesmit piecu gadu laulības — bija atsūtījis garu audio ziņu.
Viņa balsī skanēja nevis prieks par jauno brīvību, bet gan pamatīgs rūgtums un neapmierinātība. Didzis sūdzējās, ka mūsdienu sievietes esot kļuvušas neciešamas, skatoties tikai uz naudu un vispār vairs neprotot novērtēt normālu, stabilu vīrieti.
Izrādās, viņš jau veselu pusgadu aktīvi darbojas iepazīšanās portālos, bet tā arī nav saticis nevienu “normālu” kandidāti.
— Un kādu tad viņš tur īsti cer ieraudzīt? — es painteresējos, lēni malkojot kafiju un vērojot, kā aiz loga sāk pamatīgi līt un pirmās pavasara lietus lāses smagi sitas pret stiklu, noskalojot pēdējās ziemas paliekas.
— Viņš meklē jaunu sievieti līdz trīsdesmit pieciem gadiem, kura ir sportiska un obligāti bez bērniem, — Laura pasmīnēja, pieliekot pie lūpām kafijas tasi. — Un zini, kas ir pats smieklīgākais? Viņš piebilda, ka esot noguris no sievietēm ar “augstām prasībām”.
Tas maģiskais teiciens par “prasībām” šobrīd ir kļuvis par tādu kā modes lietu noteikta vecuma vīriešu vidū. Daudzi vīrieši ap piecdesmit to izmanto kā universālu attaisnojumu savām neveiksmēm personīgajā dzīvē.
Viņu prātā ideāla sieviete ir tāda, kura būs skaista, kopta, bet tajā pašā laikā neko negaidīs pretī — ne uzmanību, ne kopīgus ceļojumus, ne arī jebkādu materiālu ieguldījumu no vīrieša puses.
Ko mēs redzam iepazīšanās sludinājumos
Intereses pēc es pati šajā nedēļas nogalē ielūkojos populārākajās iepazīšanās lietotnēs, lai saprastu, kas šobrīd notiek Latvijas iepazīšanās vidē ārpus Rīgas. Tas, ko es tur ieraudzīju, ir vesels stāstu krājums.
Piemēram, kāds vīrietis, vārdā Juris, kuram ir piecdesmit pieci gadi. Viņa profila bilde uzņemta kaut kur garāžā vai pie veca skapja, seja ir tik nopietna, it kā viņš sastādītu gada pārskatu VID.
Viņa aprakstā rakstīts: “Meklēju mīļu, mājas solim radītu sievieti bez lielām vēlmēm. Vecums līdz 35. Tām, kurām interesē tikai dārgi restorāni, lūdzu nerakstīt.”
Lasot šādas rindas, gribas apstāties un pajautāt — bet ko tu pats piedāvā pretī šai jaunajai sievietei? Vai tie būs stāsti par to, cik netaisnīga pret tevi bijusi valsts, vai varbūt bezgalīgas sūdzības par labsajūtu? Daudzi vīrieši šajā vecumā ir iestrēguši pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un neredz, cik ļoti sieviešu pasaule ir mainījusies.
Viņi joprojām domā, ka viņu vienīgā vērtība ir “vīrietis mājās”, neatkarīgi no tā, cik daudz viņš tajā mājā patiesībā iegulda.
Pirmā kopīgā pastaiga Cēsu parkā dzestrajā marta lietū
Mana paziņa stāstīja par savu radinieci Kristīni, kurai ir divdesmit astoņi gadi. Kristīne ir neatkarīga, strādā par arhitekti, viņai ir pašai savs dzīvoklis Valmieras jaunajā projektā un neliela, bet moderna automašīna.
Viņa ir kopta, nodarbojas ar jogu un mīl savu darbu. Viņai nesen uzrakstīja kāds kungs ap piecdesmit, kurš sevi pasniedza kā “nobriedušu un stabilu”. Viņš uzaicināja viņu uz pirmo tikšanos. Un kur tad viņi devās? Pastaigāties pa Cēsu Pils parku.
Viss būtu skaisti, ja vien tajā dienā nebūtu bijuši tikai plus divi grādi un pamatīgs brāzmains vējš ar lietu.
— Es biju uzvilkusi tikai pavisam plānu pavasara mēteli, bet jau pēc nepilnas pusstundas manas kājas bija kļuvušas pilnīgi slapjas no aukstajām peļķēm un rokas burtiski nosalušas skarbajā marta vējā, — Kristīne vēlāk ar skumju smaidu sejā man atstāstīja šo neveiksmīgo tikšanos.
Kad viņa ieminējās, ka varbūt varētu ieiet kādā no vecpilsētas mazajām kafejnīcām izdzert tasi siltas tējas vai kafijas, kungs atbildēja: “Es uzskatu, ka pirmajā randiņā kafija nav jādzer. Tas ir tikai veids, kā sievietes pārbauda vīrieša maku.
Es meklēju sirds siltumu, nevis sponsora lomu.”
Šāda pieeja pirmajai tikšanās reizei ir tiešām unikāla, lai gan drīzāk dīvaina. Vai tas tiešām ir kaut kāds iepriekš izplānots un slepens izturības tests marta dzestrumā? Rodas sajūta, ka meitenei ir par katru cenu jāpierāda sava spēja baudīt dzīvi un smaidīt pat tad, kad pavasara vējš pūš sejā un uz deguna gala sēžas ledus aukstas lietus lāses.
Ja vīrietis savos gados tik ļoti baidās no mistiskām “mantkārīgām sievietēm”, ka pat šādā laikā nevar atļauties iztērēt dažus eiro par tasi siltas kafijas savai pavadonei, tad neizbēgami rodas pamatots jautājums par viņa paša emocionālo dāsnumu un vispārējo vīrišķību.
Kāpēc senie priekšstati par attiecībām Latvijā vairs nedarbojas
Ja mēs paskatāmies atpakaļ uz laiku pirms divdesmit gadiem, tad situācija bija citādāka. Toreiz jaunas sievietes bieži vien tiešām meklēja vecākus vīriešus, jo tas bija ceļš uz finansiālu drošību. Vīrietis ar darbu un auto bija deficīts. Maiņa bija skaidra: viņa deva savu jaunību un skaistumu, bet viņš nodrošināja sadzīvi.
Taču šodien situācija Valmierā, Cēsīs vai jebkurā citā Latvijas pilsētā ir kardināli mainījusies, un to nevar nepamanīt, vērojot pilsētas dzīvīgo ritmu šajā pavasarī.
Mūsdienu divdesmitpiecgadīgā vai trīsdesmitgadīgā sieviete pati lieliski prot nopelnīt sev pieklājīgu algu, viņa neapjūk, ja nepieciešams nomainīt automašīnai riepu vai operatīvi pasūtīt prasmīgu meistaru mājokļa remontam, un viņa pati prot sev noorganizēt aizraujošas brīvdienas tepat Latvijā vai tālākā ceļojumā.
Viņai vairs izmisīgi nevajag kādu mistisku “glābēju” no malas, kas atrisinās visas viņas dzīves grūtības. Šādai sievietei vīrietis nav nepieciešams tikai tāpēc, lai būtu vēl kāds, ar ko kopā vienkārši nosegt ikmēneša rēķinus un uzturēt kopīgu saimniecību. Viņa šodien meklē sev līdzvērtīgu partneri — cilvēku, kurš viņu patiesi iedvesmo, ar kuru var stundām ilgi jēgpilni sarunāties pie vīna glāzes un kurš prot sniegt īstu, neviltotu uzmanību un emocionālu atbalstu.
Kad Didzis vai Juris nāk pie šīm sievietēm ar savu “pastaigu parkā” un stāstiem par to, cik viss ir dārgs, viņi pat nenojauš, cik neinteresanti viņi izskatās.
Viņu galvenais piedāvājums — “es esmu brīvs un bez kaitīgiem ieradumiem” — mūsdienu pasaulē vairs nav nekāds ieguvums, bet gan pašsaprotama lieta.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kāpēc šāda pieeja neiztur laika pārbaudi un kas patiesībā šodien piesaista sievietes
